English
Dansk
Latviešu

Īrija

Apmēram pirms 350 miljoniem gadu Īrijas sala atradās pie ekvatora. Kopš tā laika pasaules ģeogrāfiskajā kartē daudz kas ir mainījies, tagad Īrija  atrodas daudz vairāk uz Ziemeļiem.

Īrijas vēsture ir ļoti gara un būtu pārāk sarežģīti iedziļināties detaļās, tāpēc dosim vispārēju ieskatu.

Pirmo reizi cilvēks Īrijā ieradās pirms 9,500 gadiem. Tajā laikā Īrija bija savienota ar tagadējo Skotiju. Sala bija klāta bieziem mežiem, pārsvarā ozoliem un gobām. Apmēram pirms 5,700 gadiem ienāca pirmie lauksaimnieki un sāka retināt mežus, lai audzētu labību.

Vēl tagad no tiem laikiem ir saglabājušies daudz vēsturisku objektu.

80. gadā Romas impērija apsver domu uzbrukt Īrijai, bet plāni netiek realizēti. Vēlāk - 367. gadā īri uzbrūk romiešu Anglijai.

Pirmo Īrijas karti 150. gadā uzzīmē grieķu ģeogrāfs Ptolemajs.

432. gadā Īrijā ierodas viena no izcilākajām personībām visā Īrijas vēsturē – Svētais Patriks. Romas pāvests sūta Svēto Patriku, kurš vēlāk sāk celt Svētā Patrika baznīcu Armaghā.

795. gadā Īrijā ierodas Pirmie vikingi (norvēģi un dāņi). Tikai pēc 200 gadiem īriem izdodas vikingus padzīt.

Pirmās demokrātijas pazīmes parādās 1297. gadā, kad notika pirmā Īrijas parlamenta sanāksme Dublinā, taču 1494. gadā angļi to aizliedz.

1348. gadā Īrijā uzliesmo tā saucamā “Melnā nāve”, nākamajos trīs gados mirst viena trešdaļa no visiem Īrijas iedzīvotājiem.

14. gadsimta beigās Īrija atrodas Anglijas kontrolē un tikai 1922. gadā tiek dibināta neatkarīga Īrijas Republika. Īrijas politiskā karte tiek zīmīta tāda, kādu to zinām šodien.